Kardiovaskulārās slimības ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā (54,6% no visiem mirušajiem, 2019. gada dati), un, tāpat kā citas neinfekciju slimības, ir cieši saistītas ar dzīvesveidu, paradumiem, it īpaši smēķēšanu, neveselīgu uzturu, mazkustīgumu un psihosociālo stresu. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas no visām nāvēm no kardiovaskulārajām slimībām un citām hroniskām saslimšanām varētu novērst, ja tiktu koriģēts dzīvesveids.¹ Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir biežākais sirds aritmijas veids. Tā skar vairāk nekā 1% populācijas, un tās sastopamība palielinās. PM sastopamība līdz ar vecumu progresē eksponenciāli, un tā skar līdz 10% populācijas virs 80 gadu vecuma. Neārstētu pacientu ar PM mirstība ir divas reizes augstāka, un insulta attīstības risks ir piecas reizes augstāks nekā pacientiem ar sinusa ritmu.^2,3

Ātriju fibrilācija jeb mirdzaritmija ir viena no biežākajām sirds aritmijām un tās sastopamība pieaug līdz ar vecumu. Cilvēkiem vecumā līdz 40 gadiem mirdzaritmiju sastop 0,1%, vecumā līdz 65 gadiem – 5%, vecumā virs 80 gadiem – 10% gadījumu. Biežāk ar mirdzaritmiju slimo vīrieši. Tās gadījumā sirds priekškambari saraujas haotiski un neritmiski – tie mirdz jeb mirgo, radot nepareizu sirds ritmu. Šāds ritms var būt gan pastāvīgs, ar kuru jāsadzīvo visu mūžu, gan epizodisks jeb lēkmjveidīgs, ko sauc par mirdzaritmijas paroksismiem. Normāli sirdij būtu jāstrādā kā pulksteņa sekunžu skaitītājam – jāsaraujas aptuveni 60 reizes minūtē miera stāvoklī.
Mirdzaritmijas laikā sirds var sarauties ātrāk par 100 reizēm minūtē vai pat vēl ātrāk, patērējot daudz lielāku enerģiju nekā normāli, tādējādi ātrāk nogurstot un veicinot sirds mazspējas attīstību.
Mirdzaritmija un sirds mazspēja ir divas savstarpēji saistītas slimības, kuru iespējamība pieaug līdz ar vecumu. Abas patoloģijas sastop aptuveni 1,5% cilvēku. Sirds mazspējas gadījumā 1/4 daļai cilvēku ir mirdzaritmija, bet mirdzaritmijas gadījumā 1/3 cilvēku ir sirds mazspēja.
Mirdzaritmija ir bīstama galvenokārt komplikāciju dēļ – tā veicina ne tikai sirds mazspējas attīstību, bet arī var izraisīt trombu veidošanos sirds kreisajā priekškambarī. Trombiem no sirds dobumiem atraujoties un embolizējoties, tie var kļūt par cēloni kardioemboliskam insultam vai trombembolijai citos orgānos, piemēram, plaušās, nierēs, apzarnī, sirdī, kā arī rokās un kājās.

Izšķir divus insulta veidus – hemorāģisku insultu, kas ir saistīts ar galvas smadzeņu asinsvadu plīsumu, un išēmisku cerebrālu infarktu, kam pieskaitāms kardioembolisks insults, kad trombi no sirds ar asins plūsmu nonāk smadzenēs, tādējādi nosprostojot asinsvadu un radot išēmiju (nepietiekamu asins plūsmu, lai apmierinātu vielmaiņas vajadzības).⁴

Sirds mazspēja ir nopietna veselības problēma, kas skar 26–40 milj. cilvēku pasaulē un kuras izplatība pieaug. Lai gan ir gūti panākumi sirds slimību diagnostikā un ārstēšanā, sirds mazspējas pacientu mirstība un ārstēšanas izmaksas ir ļoti augstas, bet dzīves kvalitāte – zema.
Sirds mazspēju sastop aptuveni 2% pieaugušo iedzīvotāju attīstītajās valstīs, vecumā virs 70 gadiem tās sastopamība pārsniedz 10%. Satraucoši, ka iespējamība saslimt ar sirds mazspēju 55 gadu vecumā ir 33% vīriešu un 28% sieviešu. Turklāt katram sestajam cilvēkam virs 65 gadu vecuma, kas vēršas pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta elpas trūkuma dēļ, ir neatpazīta sirds mazspēja.

Sirds mazspējas biežākie iemesli
Svarīgi būtu saprast, ka sirds mazspēja nevar būt kā vienīgā diagnoze. Tā ir pazīmju kopums, kas rodas kādas sirds slimības dēļ, visbiežāk:

• koronārā sirds slimība (sirds asinsvadu sašaurināšanās radītie asinsrites traucējumi, kuru dēļ sirds muskulis nesaņem ar skābekli bagātās asinis). It īpaši pēc miokarda infarkta, kas ir viena no koronārās sirds slimības izpausmēm, kad risks sirds mazspējas attīstībai ir no 8 līdz 10 reizēm augstāks;
• arteriālā hipertensija (paaugstināts asinsspiediens), kas ir galvenais modificējamais jeb mazināmais (!) riska faktors;
• vārstuļu kaites (vārstuļu sašaurināšanās vai nepietiekamība);
• kardiomiopātijas (pārmantotas sirds muskuļa slimības);
• sirds muskuļa iekaisums vai citas retākas slimības,

Koronārā sirds slimība, arteriālā hipertensija un vārstuļu kaites biežāk ir sirds mazspējas iemesli vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Sirds mazspējas simptomi un pazīmes
Sirds mazspējas simptomi ir nespecifiski, tāpēc nereti tie var liecināt arī par citu veidu slimībām. Simptomus īpaši grūti interpretēt pacientiem ar lieko svaru, kā arī pacientiem ar hroniskām plaušu slimībām. Biežākie simptomi sirds mazspējas gadījumā ir elpas trūkums, nespēks un abpusējas tūskas uz kājām. Elpas trūkums sirds mazspējas pacientiem rodas sakarā ar to, ka nepietiekamas sirds muskuļa darbības dēļ ir paaugstināts spiediens plaušu vēnās un notiek šķidruma uzkrāšanās.
Elpas trūkumu sākumā sastop fiziskas slodzes laikā, bet, sirds mazspējai progresējot, to novēro arī miera stāvoklī. Raksturīgi, ka elpas trūkumu jūt, esot horizontālā stāvoklī, tas parādās kopā ar klepu lēkmjveidīgi nakts laikā (t.s. paroksismālā nakts dispnoja), un to atvieglo apsēšanās vai piecelšanās stāvus.

Ārstēšana
Sirds mazspējas ārstēšana ir kompleksa, un tās pamatā ir tās cēloņa ārstēšana, kā arī veicinošo faktoru novēršana. Ārstēšanas un pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas ir diezgan plašas – izmanto gan efektīvu medikamentozu, gan invazīvu un atsevišķos gadījumos arī ķirurģisku ārstēšanu. Atcerieties, ka visefektīvākā sirds mazspējas profilakse ir agrīna sirds slimību riska faktoru – paaugstināta asinsspiediena, paaugstināta lipīdu (taukvielu) un cukura līmeņa asinīs, smēķēšanas, paaugstināta ķermeņa svara – novēršana un laikus sākta sirds slimību ārstēšana.⁵