Hroniska nieru slimība (HNS) ir “klusa” slimība, kas sākas pakāpeniski un bieži vien paliek nepamanīta līdz tās vēlīnajām stadijām.¹ HNS agrīna aizsardzība un profilakse ir būtiska. Tikpat svarīga ir arī agrīna diagnostika. Vienkārši skrīninga testi ir izšķiroši, lai slimību atklātu laikus un nodrošinātu optimālu ārstēšanu, kas var palēnināt tās attīstību.¹

Ir svarīgi izprast riska faktorus, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, diabētu, smēķēšanu un lieko svaru.^2,3 Šie faktori ievērojami palielina HNS attīstības iespējamību, tāpēc to kontrole var palīdzēt samazināt risku.² 

Nieru veselība ir cieši saistīta arī ar sirds veselību un vielmaiņas sistēmu.^3,4 

Patiesībā daudzi riska faktori, kas palielina HNS attīstības iespējamību, ir tie paši, kas palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu vai sirds un asinsvadu slimībām. Aizsargājot vienu sistēmu, var palīdzēt aizsargāt arī pārējās.⁴

Riska faktoru atpazīšana ir būtiska, jo tie sniedz ieskatu par iespējamiem iemesliem vai riskiem nieru veselībai. Lai gan HNS nav izārstējama, ir daudz soļu, ko var veikt, lai novērstu tās attīstību vai palēninātu progresēšanu.⁵ Dzīvesveida izmaiņas, piemēram, asinsspiediena kontrole, veselīga svara uzturēšana un nierēm draudzīga diēta, var būtiski ietekmēt veselību.⁵

Ceļš ar HNS var būt sarežģīts, jo tas ir cieši saistīts ar citām slimībām, piemēram, sirds mazspēju un 2. tipa cukura diabētu.³ Aptuveni puse (49%) pacientu ar sirds mazspēju cieš arī no HNS.⁶